Aktualitātes
Skolēni
Pedagogi
Kontakti
Stundu saraksts
Konsultācijas
Sasniegumi
Izglītības programmas
Interešu izglītība
Pasākumi
Sports
Skolēnu pašpārvalde
Skolotājiem
Fotogalerija
Projekti
Skolēniem
Dokumenti
Vēsture




Naukšēnu skolas vēsture



Atklāšana 1938. gadā

Pēc remonta 2008. gadā




2008. gada 22. augustā skola svinēja 70. jubileju

Līdz 1871.g. bērni Naukšēnu pagastā mācījās mājās, jo skola vēl nebija dibināta. Vietējais barons fon Grote neizrādīja īpašu interesi par savu zemnieku izglītošanu. Mājās bērni mācījās dievvārdus, rēķināšanu, rakstīšanu un lasīšanu. Pavasarī ap Lieldienām mācītājs bērnu zināšanas pārbaudīja.

Pirmo skolu tagadējā Naukšēnu pagastā atvēra 1871.g. Nurmos. Tajā bērni mācījās trīs gadus līdz 20.gs. 30. gados skola tika pārveidota par sešklasīgu pamatskolu. Nurmos bērni mācījās līdz 1962.g., kad mazo skoliņu likvidēja.

No 1876.g. līdz 1938.g. darbojās pamatskola Mirķos. Tā tika celta uz zemes, ko pagasts nopirka no muižas. Skolu uzcēla divu gadu laikā. Pirmais pārzinis bija Miķelis Rikmanis, ko vēlāk no darba atbrīvoja, tāpēc, ka viņš nepārvaldīja krievu valodu. Drīz ēka kļuva par mazu un pagastam nācās domāt par citu skolu atvēršanu.

1885.g. darbu uzsāka Tēcēnu pamatskola. Zemi skolas celšanai uzdāvināja barons fon Grote. Skolā bija divas klašu telpas, kurās mācījās četras klases. Skolai bija dārzs, kurā auga augļkoki un ogu krūmi. Ilgstoši par skolas pārzini strādāja Daniels Pētersons.

Kā ceturtā skola mūsu pagastā 1898.g. darbu sāka Piksāru pamatskola. Zemi skolas celšanai dāvināja barons fon Grote, ar noteikumu, ka skola tiks nosaukta viņa vārdā. Taču pagastā nolēma skolai dot toreizējā valdnieka - cara Nikolaja vārdu. Pret to barons neko iebilst nevarēja. Arī šajā skolā bērni mācījās no pirmās līdz ceturtajai klasei. Tiem, kas izglītību gribēja un varēja turpināt tālāk, vajadzēja doties uz pilsētas skolām. No mazajām skoliņām šī darbojās visilgāk - 1964.g.

Mūsdienu cilvēkiem varētu interesanti likties tas, ka skolēniem pašiem no mājām bija jāņem līdzi sava pārtika. Tie, kas visu nedēļu dzīvoja skolā, pārtiku ņēma līdzi visai nedēļai. Arī gultas un gultas veļa bija jāved no mājām pašiem.  Nebija mācību grāmatu un burtnīcu. Skolēni rakstīja uz nelielām tāfelītēm. Pēc skolotāja pārbaudes uzrakstīto nodzēsa. Skolās nebija elektrības un bērni mācījās pie petrolejas lampu gaismas.

Pagastam nebija izdevīgi uzturēt četras skolas un algot tik daudz skolotāju. Tāpēc tika nolemts kādu no skolām slēgt. Tā kā vistuvāk viena otrai atradās Mirķu un Tēcēnu skolas, tad nolēma slēgt vienu no tām. Pagastā sākās strīdi, jo katra no skolām uzskatīja, ka darbs jāturpina tai. Mirķu skolai bija labāka ēka, taču Tēcēnos lielāks skolēnu skaits. Lai strīdu atrisinātu, nolēma celt jaunu skolu, kura atrastos vienādā attālumā starp abām jau esošajām. Vietu  izvēlējās uz pagasta zemes Rūjas upes krastā pie Zvejnieku mājām. Ēkas pamatakmeni lika 1936.g. 21. augustā. Skolas celtniecībā piedalījās visi pagasta iedzīvotāji. Uz skolas atklāšanu uzaicināja toreizējo Latvijas valsts prezidentu Kārli Ulmani. Viņš personīgi neieradās, taču valdību pārstāvēja izglītības ministrs A. Tentelis. Skola savu darbu uzsāka 1938.g. pārziņa Herberta Vēliņa vadībā. Celtne tika celta pēc moderna projekta. Tajā bija paredzēta sava apkure, ēdināšanas komplekss, dzīvokļi skolas darbiniekiem, telpas internātam. Līdzekļus mācību piederumu iegādei ziedoja pagasta iedzīvotāji. Lai iegūtu vairāk līdzekļu skolai, pagastā regulāri notika pasākumi, kuros vāca ziedojumus.

Pēc ugunsgrēka Naukšēnu pagasta padomē 1939.g. pavasarī, telpas tai tika ierādītas skolā. Taču pēc dažām dienām ugunsgrēks izcēlās arī skolā. Izdega skatuve, cieta pagasta arhīvs. Drīz izdevās atklāt vainīgo. Tas bija pagasta valdes sekretārs K. Krūmiņš. Viņš to bija darījis prāta aptumsuma brīdī. Skola darbojās tikai dažus mēnešus un jau nācās veikt remontdarbus.

Otrā pasaules kara laikā pagastu okupē vācu karaspēks. Skolā tiek ierīkota lazarete. Lai aizsargātos pret uzlidojumiem, skola tiek nokrāsota aizsargkrāsās. Vēlākajos gados, skolu pārkrāsojot, šī krāsa tomēr bija redzama.
Ķoņu skolas vēsture



Apškalnu pamatskola

Marijas skola

Ķoņu pagasta pamatskolas pagātnē izšķirami sekojoši laikmeti: 1) "Apškalnu" pamatskola no 1868. gada līdz 1920. gadam un "Marijas" pamatskola no 1880. gada līdz 1916. gadam; 2) "Ausekļu" pamatskola Dīķeru muižā no 1920. gada līdz 1936. gadam.

Kad Vidzemē ap 1860. gadu sāka atvērt pagastu skolas, arī Ķoņu pagastā 1868. gadā tika uzcelta pirmā skola. Toreizējais Ķoņu - Dīķeru muižas īpašnieks Mensenkampfs, kurš bijis izglītības un skolu draugs, pagastam piešķīris ap 13 ha zemes no "Apškalnu" mājām, kur pagasts varētu uzcelt skolu. Par skolotāju jaunatvērtajā skolā tika pieņemts Kārlis Cirītis, kurš jau darbojies pagastā no 1860. gada kā skolotājs - katehets. 1901./ 1902. mācību gadā sāk strādāt arī Kārļa Cirīša dēls Alfrēds Cirītis. 1915. gada 12. aprīlī sarīkots skolēnu izrīkojums ar teātra uzvedumiem un kora dziesmām. Atlikums no izrīkojuma nodots par labu karā cietušiem iedzīvotājiem. Skolas ēka pēc gadu desmitiem izrādījās par maz piemērotu skolas vajadzībām. Tomēr bez pamatīgas pārbūves viņa kalpoja savam uzdevumam 52 gadus līdz 1920. gadam.

Ķoņu pagasts senāk sastāvēja no 2 pagastiem - Ķoņu un Dīķeru. Līdz 1880. gadam abiem pagastiem bija arī kopēja skola, Ķoņu "Apškalnu" pagasta skola, kuru apmeklēja abu pagastu bērni. Bet tā kā šī skola telpu ziņā bija nepietiekoša abu pagastu bērniem, tad Dīķeru pagasta sabiedrība 1880. gadā saviem bērniem uzcēla jaunu skolas namu uz  muižas rentes māju "Siliņu" zemes. Skola tika nosaukta muižas īpašnieces Mensenkamfa kundzes vārdā par Dīķeru "Marijas" skolu.  Par skolotājiem šajā skolā strādāja Jēkabs Rozenbergs, Mārtiņš Celms un Rūdolfs Grīnbergs. 1916. gadā sakarā ar skolotāju trūkumu, kā arī kara apstākļu dēļ, pagasta sabiedrība "Marijas" skolu likvidēja un pievienoja Ķoņu "Apškalnu" pamatskolai. Skola bija pastāvējusi 35 gadus.

Tā kā līdzšinējā vecā skolas ēka sen vairs neapmierināja skolas prasības un muižas ēkas no kara laika stāvēja brīvas, tad ar 1920./ 21. mācību gadu skola pāriet uz jaunām telpām - Dīķeru muižas kungu māju, kur tā atrodas arī tagad. Dažus gadus muižas ēkas augšstāvā dzīvoja muižas bijušā īpašnieka Mensenkampfa ģimene, kura 1921. gada pavasarī atgriezās Latvijā. 30 gadus līdz 1950. gadam par skolas pārzini strādā skolotājs Alfrēds Cirītis. 1921./ 22. m.g. skolas telpās ierīkota elektriskā apgaismošana, strāvu ņem no Dīķeru dzirnavām. 1929./ 30 m.g. ir nozīmīgs kā 6 klasīgās pamatskolas pirmais gads (20. gadsimta sākumā skolēni skolā mācījās 4 gadus). Sākot ar 1929. gada 29. janvāri ar valdības pabalstu skolā noorganizēta kopēdināšana, siltas pusdienas izsniegtas trūcīgajiem skolēniem. Bez tam kopēdināšanā piedalās arī citi skolēni, maksājot par pusdienām vai dodot vajadzīgos produktus. Katru mācību gadu tiek rīkoti 2 līdz 3 skolēnu vakari, ekskursija, arī bazārs (atlikums no bazāra tiek izlietots mācību līdzekļu, grāmatu, klavieru iegādei, skolēnu rokdarbu vajadzībām, skolēnu kopēdināšanai un skolēnu ekskursijai). 1934. gadā 17. janvārī nodibināts Ķoņu "Ausekļa" mazpulks skolotāju A. Cirīša un E. Šmita vadībā.

1950. gadā par direktori sāk strādāt skolotāja Zelma Putniņa. 1960. gadā direktori Zelmu Putniņu nomaina bijusī pionieru vadītāja Rasma (Dzirne) Mērniece, kura par direktori strādā līdz 1985. gada pavasarim. 1961./ 62. mācību gadā skolā izlaiduma nav, jo skola pārorganizējas par astoņgadīgo skolu. Septembrī skolā sāk darboties astotā klase. 1984. gada 19. februārī un 22. aprīlī skolu piemeklē ugunsgrēki. 19. februārī ugunsgrēks nopostīja skolas dienvidu galu. 1989. gadā tas atkal atjaunots, bet ne vairs vecajā izskatā. 22. aprīļa naktī atkal trauksme. Dega internāta ēka un skolas malkas novietne. Vasarā internāta ēku atjaunoja. Tika uzcelta arī jauna malkas novietne. No 1987./ 88. mācību gada līdz 1996./ 97. mācību gadam skolas direktore ir Silva Pētersone. 1984. gadā skolā izlaiduma nav, jo skola pārorganizējas par 9 gadīgo skolu. 1997. gada rudenī konkursa kārtībā par direktori kļūst Aiga Stiere un par direktori strādā arī tagad. 2000./ 2001. mācību gadā skola un vecā internāta ēka iegūst jaunu jumtu. 2002./ 2003. mācību gadā ar Nīderlandes Oranjes Fonda atbalstu vecajā internāta ēkā tiek izveidots Dienas centrs. 2005./ 2006. mācību gadā nozīmīgs notikums ir skolas zāles kapitālais remonts. Gaišā un mājīgā zāle priecē ne vien skolēnus, bet arī ikvienu ciemiņu. 2006./ 2007. mācību gadā svarīgs notikums ir virtuves renovācija. Tiek realizēts arī direktores A. Stieres projekts "Vides spēles pamatskolas bērniem". Projekta ietvaros tika izveidoti 2 ļoti interesanti, krāsaini un  izzinoši stacionāri vides spēļu stendi par putniem, iežiem, sēnēm u.c.

No 2009.gada 2. novembra skola ir reorganizēta un kļūst par Naukšēnu novada filiāli Ķoņu skola. Abas skolas vada direktore Aiga Stiere.